- Kas ir Latvijas Centrs?
- Tūrisma informācijas centrs
- Naktsmītnes
- Apskates objekti
- Ēdināšana
- Izklaides un aktīvā atpūta
- Kāzu izdarības
- Pirtis, SPA un svinību telpas
- Semināru un konferenču telpas
Ikšķiles novads
Ikšķile
Latvijas vēsturē Ikšķile (lībiešu valodā Üxküll - viens ciems) ir pazīstama kā vieta, kur vācu krustneši 1185. gadā uzcēla pirmo mūra celtni Baltijā - Ikšķiles baznīcu.
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada.
Platība 2,2 km² (pilsēta), novada platība 129,89 km² ieskaitot pilsētas teritoriju.
Iedzīvotāju skaits 9125 (dati no www.ikskile.lv uz 2010. gada sākumu).
Attālums līdz Rīgai – 28 km, attālums līdz Ogrei – 7 km.
Ikšķiles novads robežojas ar Ogres pilsētu, Ogres novada Suntažu pagastu, Ropažu novadu, Salaspils novadu, kā arī otrpus Daugavai ar Ķekavas novada Daugmales pagastu.
Daba un iedzīvotāji
Ikšķiles novada teritorija atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenuma R malā Lejasdaugavas senlejā. Virsa lēzeni viļņota, tikai gar senlejas krastu stiepjas osu grēda – Ogres Kangari ar atzarojumiem. To augstākā daļa un Liepu kalni – 58,3 m vjl. un Bākas kalns - 60,7 m vjl. Senlejas zemāko daļu, Mācītājsalu un Ikšķiles Muižassalu 1974. gadā applūdināja Rīgas ūdenskrātuve uz Daugavas, kuras ūdenslīmenis sasniedz 17,7 m vjl. Virs ūdens nelielas saliņas veido tikai divi krasta posmi, uz vienas no tām ir senās Ikšķiles pils un baznīcas drupas.
Novada teritorijas Z daļā līkumo Mazā Jugla. Lejpus Kranciema upē krāces, pie Dobelniekiem stāvkrasti, tur upes platums sasniedz 40 m, vid. ūdenslīmenis ~13 m vjl. Lielākās pietekas: Urdziņa (Caunupīte), Lēģerurga, Urga, Ežupe. Teritorijas R daļā Selēku ezers (platība 8,5 ha). 1972. gadā izpētīta Kranciema dolomīta atradne (krājumi 20 milj t) Ogres Kangaros grants un smilts iegulas. Teritorijas A daļā lieli mežu masīvi.
Vēsture
1185. gadā Ikšķiles lībiešu ciemā (Üxküll) vācu krustneši uzcēla baznīcu – pirmo mūra celtni Baltijā, 1186. gadā tai blakus pili, kur Meinardu ordinēja par Ikšķiles bīskapu. 1201. gadā bīskapa rezidenci pārcēla uz Rīgu un bīskapiju pārdēvēja par Rīgas bīskapiju (no 1255. gada arhibīskapija), bet kopš Ikšķiles pili izlēņoja bruņiniekam K. fon Meiendorfam, pēc viņa nāves 1257. gadā – J. Bardevisam. Tā pēcnācēji pieņēma uzvārdu Uexküll. 1187. gadā pilij uzbruka zemgaļi, 1203. un 1206. gadā Polockas krievi kņaza Vladimira vadībā, 1205. gadā Ikšķilē notika vietējo lībiešu sacelšanās, 1287. gadā – zemgaļu uzbrukums.
1388. gadā pili ieguva Livonijas ordenis, bet 1420. gadā to atguva Rīgas arhibīskapija, savstarpējo cīniņu laikā līdz 1522. gadam pils tika sagrauta. 1566. gadā Ikšķili ieguva Polija, kas to izlēņoja Rīgai, bet no 1589. gada to pārvaldīja dažādi poļu nomnieki, 1616. gadā to atkal ieguva Rīga.
1895. gadā Ikšķiles pagastā Ogre ieguva ciema tiesības 1928. gadā pilsētas tiesības, tajā pašā laikā no bijušās Sprēstiņu muižas teritorijas tika izveidots Ogresgala pagasts. 1935. g. Ikšķiles pagasta platība bija 19 000 ha. 1945. gadā Ikšķiles pagastā izveidoja Ikšķiles, Tīnūžu un Turkalnes ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.
1962. gadā daļu Ikšķiles ciema pievienoja Salaspils ciemam, savukārt 1963. gadā Ikšķiles ciemam pievienoja daļu Tīnūžu ciema.
1968. gadā nodibināja Ikšķiles pilsētciematu, kurā iekļāva visu Ikšķiles ciema teritorija. 1977. gadā daļu pilsētciemata lauku teritorijas pievienoja Tīnūžu ciemam, savukārt pilsētciematā iekļāva nelielu daļu Salaspils ciema.
1992. gadā Ikšķilei piešķīra pilsētas tiesības un 1997. gadā tai pievienoja Tīnūžu pagastu. 2004. gadā izveidots Ikšķiles novads.
Kultūras un dabas pieminekļi
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Kābeļu un Ankeršmitu senkapi; arhitektūras pieminekļi: Ikšķiles baznīcas drupas uz salas Daugavā, Ikšķiles luterāņu baznīca un Tīnūžu muižas pārvaldnieka māja (1912). Vietējas nozīmes arheoloģiskie pieminekļi ir Lejaskalnu pilskalns, Liepāderu senkapi un Zemturu visudlaiku kapsēta; arhitektūras pieminekļi: Šipes krogs (18. gs. sākums), J. Kugas dzīvojamā ēka Ikšķilē (1924) un Ikšķiles pareizticīgo baznīca (1936). Padomju varas gados būvējot jauno šoseju, tika norakts Vīnakalna pilskalns un apmetne, 1967. gadā grantij noraka arī pilskalnu Velna kalnu pie Kaparāmura ezera, Rīgas ūdenskrātuve applūdināja Zariņu un Rumuļu senkapus. Novada teritorijā atrodas 1. Pasaules kara krievu brāļu kapi divās vietās pie Kaparāmura (krievu piemin. 1968. gadā, tēlnieks J. Karlovs, un vācu un krievu), pie Liepāderēm (vācu), Luņģiem (vācu) Kumpeniem (vācu un krievu), Lielrudzīšiem (krievu), Kliģiem (krievu), Siliem (vācu). Pie Tīnūžiem uzstādīts piemiņas akmens nošautajiem 1905. gada revolucionāriem.
Dabas pieminekļi ir Turbu dižozols (apkārtmērs 7 m), Relziķu dižozols (5,3 m), Tīnūžu dižliepa (4,8 m), Kranciema kadiķis (0,9 m) un Jodakmens (Kosu akmens).
Informācijas sagatavošanā izmantoti materiāli no enciklopēdijas "Latvijas pagasti", izdevniecība apgāds "Preses nams", 2001.
